Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka galvaspilsētā ieviestas vēl trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Šajā sezonā jaunu zonu ieviešana ir noslēgusies, tomēr nākamā gada siltajā sezonā darbs atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

Septembra pirmajā pusē tika ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Pirmās zonas izveidotas, konsultējoties ar rīku iznomātājiem populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem.

“Ar koplietošanas skrejriteņu novietnēm Rīgā mainām līdz šim ierastos paradumus – ejam uz sakārtotu vidi ikdienas gaitās, lai droši un bez apgrūtinājuma viens otram līdzāspastāv kā kājāmgājēji, tā mikromobilitātes rīku izmantotāji. Mainot braukšanas kultūru un uzvedību uz ielām, ietvēm, parkos, novietnes ir tikai viens no instrumentiem, kas nāk komplektā ar ātruma ierobežojumu vietās, kur mēdz būt vairāk cilvēku. Rīdziniekiem šī ir arī iespēja iesaistīties ar savu viedokli, piesakot vietas, kur apkaimēs vēlamas jaunās novietnes,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

📌 Pašvaldības datu publicēšanas portālā “Geo Rīga” pieejama karte, kurā apskatāmas šobrīd Rīgā ieviestās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Karte apskatāma – ŠEIT.

Tāpat oktobrī iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties aptaujā, sniedzot ieteikumus par vietām, kur būtu nepieciešams ieviest mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Šobrīd pašvaldība saņemto informāciju apkopo un izvērtē, lai jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestu nākamā gada siltajā sezonā.

30. novembrī plkst. 16.00 “Koka Rīga” telpās Krāsotāju ielā 12 pašvaldība aicina apmeklēt lekciju “Vēsturisko būvju tehniskās apsekošanas atzinuma nozīme ēkas atjaunošanā”.

Praktizējošs būvuzraugs ar ilggadēju darba pieredzi Andrejs Čevers skaidros tehniskās apsekošanas atzinuma nozīmi vēsturisko ēku atjaunošanas procesā. Lekcijas laikā varēs uzzināt, kā sagatavot precīzu darba uzdevumu, pasūtot tehnisko atzinumu, kādi darbi jāveic tehniskās apsekošanas laikā. A.Čevers arī stāstīs, kurām no būves nesošajām konstrukcijām jāpievērš pastiprināta uzmanība, sagatavojot tehniskās apsekošanas atzinumu un ko darīt, ja ēkās ir parādījušās plaisas un tās nepieciešams monitorēt.

📌 Reģistrācija lekcijai:

  • zvanot uz tālruni 67037293;
  • rakstot uz e-pasta adresi: atjauno@riga.lv vai aizpildot pieteikuma anketu – ŠEIT .

● Lekciju cikls noslēgsies 12. decembrī, plkst. 16.00 ar lekciju “Vēsturisko ēku siltināšana”, kuru vadīs profesore Andra Blumberga.

Rīgas pašvaldība oktobrī izsludināja konkursus līdzfinansējuma saņemšanai ēku atjaunošanai un zemesgabalu labiekārtošanai, konkursu nolikumi, kā arī informācija par iespēju pieteikties konsultācijām par projektu sagatavošanu pieejama mājaslapā www.atjauno.riga.lv. Projektu konkursus administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss. Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: “Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.”

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” ietvaros vienā no maršrutiem Rīga – Babīte – Piņķi” paredzēts izbūvēt jaunu veloceliņu, kas šķērsos Zunda kanālu, un tā izbūvei nepieciešams jauns gājēju un velobraucēju tilts pāri Zundam. Lai iegūtu teritorijai atbilstošu un estētisku tilta risinājumu pilsētvidē, projekta izstrādē paredzēts metu konkurss ideju iegūšanai. Tilts savienos Pārdaugavu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu un tā izbūve ir plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Konkursa teritorija ietver Zunda kanālu, Zunda labā krasta daļu (Ķīpsalas pusē infrastruktūras saslēguma punkti ar Paula Valdena ielu un Zunda krastmalu), kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, un Zunda kreisā krasta daļu (infrastruktūras saslēguma punkti ar Durbes ielas Rotācijas apli un Nameja krastmalu, tajā skaitā ziemeļu virzienā). Konkursa sauszemes teritorija ir aptuveni 2000 m2 platībā, ūdens teritorija aptuveni 1000 m2 platībā.

Izstrādājot metus pār gājēju un velosipēdistu tiltu, tajā svarīgi plānot un iekļaut arī savienojumus ar blakus esošajām teritorijām un to pārmaiņām nākotnē. Piemēram, nozīmīgas pārmaiņas nākotnē gaidāmas gan Rīgas Tehniskās universitātes kompleksā Ķīpsalā, gan Daugavgrīvas ielas 31 teritorijā, un svarīgi teritorijas plānojumu ņemt kopīgā tvērumā ar meta konkursā izvirzīto gājēju un velosipēdistu tiltu. Tāpat nozīmīgs kritērijs ir nākotnes ūdenstransporta iespējas, tādēļ metu izstrādē tilta izbūve jāparedz ar tādiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu ūdenstransporta satiksmi kanālā.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu. Viens no nosacījumiem ir, ka konkursa pretendentam jāuzrāda dalība pēdējo 5 gadu laikā vismaz viena būvprojekta vai attiecīgo daļu tilta un publiskās ārtelpas izstrādē. Tāpat metu konkursa nolikumā ir noteikti specifisku jomu speciālisti, kas jāiesaista metu izstrādē. Metu iesniegšanas termiņš — 2024. gada 21.februāris.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās:

● tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība);

● tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte;

● tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika;

● piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas valstpilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā uzsākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

Žūrijas komisiju vadīs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos p.i. Inese Sirmā un projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks. Žūrijas komisiju veido Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā ainavu arhitekte Inna Avdeviča, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāve – Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare, Mājokļu un vides departamenta pārstāvis – Vides pārvaldes Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” pārstāve sertificēta arhitekte Dace Kalvāne un biedrības “Latvijas ainavu arhitektu asociācijas” ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras projektēšanas katedras praktiskais docents, Mgr.arch. Egons Bērziņš, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ,,RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un maģistra programmas direktors Dainis Rudolfs Šmits un biedrības “Latvijas Būvinženieru savienības” pārstāvis Elmārs Daniševskis.

📌 Plašāka informācija par metu konkursu un tā nolikums pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Pirmdien, 20. novembrī, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis kopā ar Rīgas 45. vidusskolas Jaunsargu vienību un “Rīgas meži” pārstāvjiem uzņēmuma Gaujas mežniecībā izraudzīja Rīgas galvenās Ziemassvētku egles. Tās rotās Doma laukumu un Rātslaukumu.

Pēdējo 15 gadu laikā pirmo reizi Rīgas galvenās svētku rotas nāk no Daugavas labā krasta un pirmo reizi no Gaujas mežniecības – Siguldas novada Jūdažiem. Līdz šim Rīgas galvenās egles izraudzītas “Rīgas mežu” Tīreļu mežniecībā, kas aptver plašu teritoriju Daugavas kreisajā krastā.

Meklēt pilsētas svētku galvenās rotas Rīgas mēram šogad palīdzēja Rīgas 45. vidusskolas Jaunsargu vienība un tās instruktore Dace Tomsone, kuras dalībnieki Lāčplēša dienā nodeva svinīgo solījumu.

Izraudzītās egles ir aptuveni 30 gadus vecas un to augstums ir ap 15 metriem. Egļu vainagi ir skaisti, kupli un tumši zaļi, kas nozīmē, ka koks ir audzis auglīgā un ne pārmitrā augsnē.

Kopumā šogad galvaspilsētu rotās vairāk nekā 50 Ziemassvētku egles, kas nākušas no “Rīgas mežiem”. Tās atradīsies kā Rīgas galvenajos laukumos, tā arī apkaimēs un pie izglītības iestādēm.

“Jaunsardze māca jau kopš bērnības būt sabiedriski aktīviem Latvijas pilsoņiem, iesaistīties un uzņemties atbildību. Un šādi atbildīgie brīži var būt ļoti dažādi – gan nopietni un izšķirīgi, gan priecīgi un pacilājoši, kā šis, kad uzdevums mums kopā ar jaunsargiem bija atrast skaistākās egles Rīgas rotāšanai Ziemassvētku gaidīšanas laikā un svētkos. Rīgas mežu izlolotās egles, ko vedīsim uz Rīgu, ir augušas aptuveni 30 gadu – tikpat, cik ilgi Latvijā darbojas Jaunsardze, kam novēlu skaitliski kuplot kā visskaistākajām eglēm,”

izraugoties pilsētas galvenās egles, uzsvēra Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

“Rīgas egļu izraudzīšanās pasākums ir ļoti atbildīgs. Eglei ir jābūt gan kuplai un smuidrai, gan pietiekami garai un to skujām – tumši zaļām. Ja parasti Rīgas svētku rotas nāk no Daugavas kreisā krasta, tad šogad pirmo reizi no mūsu likteņupes labā krasta – Gaujas mežniecības,” stāsta “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. “Šogad egles izvēlēties nebija viegls darbs, jo nepilnu divu hektāru plašā teritorijā auga vairāki desmiti krāšņu egļu. Jaunsargi apskatīja teju visas egles un izvēlējas divas, kā pamatkritērijus ņemot kuplumu, simetriskumu un čiekuru daudzumu.”

Pasākuma laikā bija iespēja gan izraudzīt skaistākās egles, gan arī iepazīties ar mūsdienīgām meža apsaimniekošanas tehnoloģijām – droniem, kurus ikdienā izmanto “Rīgas mežu” darbinieki. Jaunsargi varēja skatīt mežaudzes tādas, kādas tās ikdienā redz “Rīgas mežu” mežinieki un pārliecināties, ka arī ar dronu palīdzību var izraudzīt skaistākās un kuplākas egles.

📸 Plašāk par pasākumu fotoattēlos – ŠEIT

“Rīgas meži” atgādina – Rīgas un Pierīgas mežos (aptuveni 50 km rādiusā ap galvaspilsētu) nav atļauts cirst svētku egles. Egļu Rīgas mežos ir maz, to īpatsvars nesasniedz pat 10%. Tās galvenokārt uzņēmuma darbinieku stādītas, daudzu gadu garumā koptas, pirms tam no sēkliņai līdz stādam vairāku gadu garumā audzētas “Rīgas mežu” kokaudzētavā “Norupe”. Ja Rīgas mežos būtu ļauts cirst eglītes, tad jau divu gadu laikā mazo eglīšu tajos teju nebūtu vispār.


Par Gaujas mežniecību

“Rīgas mežu” Gaujas mežniecība apsaimnieko mežus abpus Vidzemes šosejas – ap Ādažiem, Carnikavu un Kalngali, kā arī ap Stopiņiem un Ulbroku, kā arī nelielas teritorijas Salaspils un Siguldas pusē.

Mežniecības platība ir ap 20,5 tūkst. ha. Galvenās koku sugas: priede (ap 90%), bērzs (ap 6%) un egle (ap 5%).

Mežniecības teritorijā ir Eiropas nozīmes aizsargājama teritorija – dabas liegums “Garkalnes meži” (364 ha). Tas ir slavens ar to, ka tajā ligzdo apmēram puse no Latvijas zaļo vārnu populācijas (Coracias garrulus). Daļā mežniecības ir arī dabas parks “Piejūra” (528 ha). Mežniecības teritorijā sastopamas arī tādas reto putnu sugas, kā, piemēram, ūpis (Bubo bubo) un pupuķis (Upupa epops).

Gaujas mežniecības meži ir apmeklētāju iecienītas atpūtas vietas Pierīgā. Tāpat mežniecība ir viens no “Rīgas mežu” flagmaņiem vēl ilgtspējīgākas un saudzīgākas meža kopšanas īstenošanā, jo teju katrai mežizstrādes teritorijai tiek veidots un īstenots individuāls meža ainavu dizaina plāns.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Plānojot zaļās infrastruktūras attīstību Rīgā, 27. novembrī plkst. 14 “Koka Rīga” namā, Kŗāsotāju ielā 12, notiks Pilsētas attīstības departamenta organizēts seminārs, lai diskutētu ar iedzīvotājiem par risinājumiem zaļās infrastruktūras attīstībā un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.

Seminārs tiek organizēts Eiropas Savienības projekta “LIFE LATESTadapt” ietvaros, kura īstenošanas laikā tuvākajos divos gados Tērbatas ielas apkārtnē tiks uzstādītas un testētas zaļās sienas, zaļais jumts, lietusdārzs un citi zaļās infrastruktūras risinājumi.

Seminārā sniegs pārskatu par līdz šim Rīgā realizētajiem projektiem un ieviestajiem risinājumiem, kā arī ieskats, kā pašvaldība plāno “zaļināt” Tērbatas ielas apkārtni un Rīgu kopumā. Pašvaldības pārstāvji demonstrēs aptaujas rezultātus par zaļās vides teritorijām, kas iedzīvotāju vērtējumā ir īpaši nozīmīgas.

📌 Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdz 23. novembrim aizpildot reģistrēšanās anketu. Anketa pieejama – šeit.

Seminārs tiek organizēts īstenojot LIFE Klimata pasākumu apakšprogrammas projektu “Dabā balstītu risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, LIFE-2021-SAP-CLIMA-CCA uzsaukums), ar finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda un Igaunijas Vides ministrijas.


“LIFE LATESTadapt” projekta mērķis ir uzlabot klimatnoturību Latvijas un Igaunijas pilsētu teritorijās. Projektā izvirzīti četri zaļās infrastruktūras attīstības virzieni: dabā balstīti risinājumi, digitālās pārmaiņas, plānošanas kvalitāte un kopienu iesaiste.

Piektdien, 24. novembrī, plkst. 13 Lielajos kapos tiks atklāti Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas restaurētie pieminekļi, kuru rekonstrukcija tika uzsākta 2022. gada septembrī.

Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas restaurācija Lielajos kapos ir veltījums senajām Rīgas labdarības, sociālā atbalsta un mecenātisma tradīcijām. Viena no šādām vērtībām ir rīdzinieku iecienītais Vērmaņdārzs, kura pirmssākumi ir Annas Ģertrūdes Vērmanes dāvātais dārzs un finanšu līdzekļi. Viņas darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmans.

“Ir populāra leģenda, ka Annas Ģertrūdes testamentā tika minēts, ka par viņas kapa vietu jārūpējas pilsētai,” saka Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece. ”Pat ja tā ir leģenda, tomēr mums šī ir lielā iespēja pateikt paldies visiem, kas gadu simtiem cauri ir nesavtīgi devuši Rīgai un rīdziniekiem”.

Autentiski restaurētais un rekonstruētais kapu komplekss sastāv no diviem pieminekļiem un ampīra stila sētiņas. Tas ir unikāls objekts – Rīgas patriciešu kapa vieta. Atjaunošana bija sarežģīta un izaicinājumiem pilna. Restaurācijas darbu gaitā tika atklāti oriģinālā perimetriālā nožogojuma sētas pamati, kas ļāva rekonstruēt visu objekta apjomu. Tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs, lai atjaunotu zudušos pieminekļu elementus un vēsturiskos uzrakstus. Restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.

Iniciatīvas autori ir ilggadīgais bijušais Rundāles pils direktors Imants Lancmanis un Rīgas domes deputāte Rita Našeniece. Projekta vadību nodrošināja Rīgas Pieminekļu aģentūra.

Svinīgajā pieminekļu atklāšanas pasākumā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Imants Lancmanis, Rita Našeniece, Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gunārs Nāgels, projektam piesaistīto arhitektu un pieminekļa restauratoru komanda, tostarp, Edgars Purviņš, Kristaps Andersons, Guntis Blūmentāls, Rūta Patmalniece, Aiga Kalniņa, Ēriks Cērpiņš.

Pasākuma dalībnieki varēs apskatīt arī otru unikālo Rīgas pieminekļu aģentūras restaurēto 19. gadsimta amatniecības meistardarbu un vēsturisko kapu elementu – Lielo kapu metāla baldahīnu. Tas veidots no metāla, ar liektām līnijām, izmantojot augu motīvu dekorus.

Pasākumā aicināti piedalīties mediju pārstāvji.

📌 Pulcēšanās vieta uz centrālā gājēju celiņa, ieejot Lielo kapu teritorijā no Klusās ielas puses. Vieta kartē – ŠEIT

Šogad rīdzinieki, iestājoties aukstākam laikam, ziemas priekus varēs baudīt ne tikai distanču slēpošanas un kameršļūkšanas trasēs, bet arī slidotavā no dabīgā ledus. Tiks nodrošināta arī inventāra noma.

📌 Šajā ziemā ir plānots ierīkot trīs slēpošanas trases:

  • Uzvaras parkā
  • Lucavsalā
  • Purvciemā pie Rīgas 84. vidusskolas.

● Trases Lucavsalā un Uzvaras parkā tiks veidotas pūšot mākslīgo sniegu, kas ir iespējams, ja gaisa temperatūra ir zemākā par -4 grādiem. Savukārt, trase Purvciemā tiks veidota no dabīga sniega.

Visās trasēs būs pieejams inventāra nomas punkts.
Slēpošanas trases darbosies katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00.

● Savukārt Rīgas 84. vidusskolas sporta bāzē darbosies slidotava, kas tiks veidota no dabīgā ledus, pie āra temperatūras – 2 grādi. Pie atbilstošas temperatūras slidotavas darba laiks būs no plkst. 16.00 līdz 20.00 un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 20.00.

📌 Arī šogad Mežaparka Lielās estrādes teritorijā darbosies “Žagarkalna” ziemas parka aktivitātes.

Pakāpeniski ierīkošanas darbi ir sākti visās minētajās atrašanās vietās. Slēpošanas trases, kā arī slidotava sāks darboties no decembra sākuma, ja būs piemēroti laikapstākļi.

🔎 Aktuālā informācija un kontaktinformācija ir atrodama tīmekļvietnē www.sports.riga.lv.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments no šā gada novembra līdz februārim veiks pētījumu, lai noskaidrotu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā (RVC AZ) pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju viedokli par dzīves kvalitāti, vidi un prioritāri risināmiem jautājumiem. Pētījuma ietvaros paredzēts veikt iedzīvotāju aptauju, kuras rezultātus pašvaldība izmantos jauno plānošanas dokumentu izstrādei.

Iedzīvotāju aptauja ir viena no metodēm, kas līdztekus citām aktivitātēm sabiedrības viedokļa un priekšlikumu noskaidrošanai, tiks izmantota RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādē. Tās mērķis ir noskaidrot RVC AZ pastāvīgo iedzīvotāju viedokli par esošo situāciju, noteikt problēmas, kas iedzīvotāju skatījumā primāri būtu jārisina dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aptaujā iekļauti jautājumi par mobilitāti, publisko ārtelpu, vides un atkritumu apsaimniekošanu, sociālās apkalpes infrastruktūru, ikdienas pakalpojumiem, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, telpiskās vides pārveidojumiem un citām iedzīvotājiem svarīgām tēmām.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja p.i. Iveta Staša–Šaršūne uzsver iedzīvotāju līdzdalības nozīmi teritorijas plānošanas procesā: “Jaunajā plānošanas dokumenta izstrādē primāri jāvērtē, kā norisinājusies esošo plānošanas dokumentu īstenošana, noskaidrojot iedzīvotāju attieksmi par notiekošajiem pilsētvides attīstības procesiem. Ar socioloģisko aptauju noskaidrosim iedzīvotāju viedokli par pilsētas vēsturiskā centra attīstību, kā arī jautājumus un vajadzības, kuras tiks risinātas teritorijas plānošanā.”

Apkopotos rezultātus paredzēts izmantot spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma darbības izvērtēšanai, lai noteiktu tā ietekmi uz pilsētas attīstību un definēt uzdevumus jaunajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Iepriekš līdzīgs pētījums pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma tika veikts pirms 10 gadiem – 2014. gadā. Jaunā pētījuma rezultāti ļaus noskaidrot sabiedrības viedokli par RVC AZ teritorijas attīstību un salīdzināt to ar 2014. gada situāciju.

Iedzīvotāju aptauja būs anonīma un tiks veikta klātienē respondentu dzīvesvietās, kopumā aptaujājot ap 1200 RVC AZ pastāvīgi dzīvojošos iedzīvotājus.

Aptaujas laikā respondentiem būs iespēja pieteikties elektroniskai informācijas saņemšanai no Pilsētas attīstības departamenta par turpmāko RVC AZ teritorijas attīstības plānošanu un ar to saistītajiem sabiedrības līdzdalības pasākumiem.

Aptauju pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veic sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums SIA “Aptauju centrs”.

Seminārā 14. un 15. novembrī eksperti, pilsētplānotāji, politikas veidotāji un ieinteresētās puses no Latvijas, Spānijas, Rumānijas, Itālijas, Francijas un Polijas dalīsies pieredzē par alternatīvām pieejām pagaidu izmantošanas regulēšanai reģionālajā un pilsētu līmenī programmas Interreg Europe projekta IMPETUS ietvaros.

Semināra laikā katrs IMPETUS partneris iepazīstinās ar dažiem izvēlētiem labās prakses piemēriem, kas saistīti ar pagaidu izmantošanu un apkopoti ieinteresēto pušu darba grupu sanāksmēs, kas notiek periodiski visā projekta laikā katrā iesaistītajā reģionā.

Projekta IMPETUS mērķis ir pilnveidot pieeju, kā pilsētas un reģioni izstrādā politiku, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētvides dzīvināšanu Eiropas pilsētās. Starp vairākiem pilsētvides atjaunošanas virzieniem IMPETUS projekts īpaši koncentrējas uz pagaidu izmantošanu pamestām vai nepietiekami izmantotām ēkām un teritorijām.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Termins “labā prakse” attiecas uz veiksmīgām un novatoriskām politikām un iekļauj metodes vai stratēģijas, kas pārbaudītas un piemērotas pilsētu un teritoriju plānošanā un pārvaldībā, īpaši koncentrējoties uz pilsētu reģenerācijas projektiem. Šādai praksei ir jābūt pierādījušai savu efektivitāti pilsētu dzīvināšanas problēmu risināšanā un tai ir jābūt pielāgojamai citiem reģioniem vai pilsētām.

Izvēlētās labās prakses nodrošinās pamatu starpreģionu pasākumam Lillē, Francijā, kas ir nākamais notikums IMPETUS partneru darba kārtībā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir viens no projekta partneriem un piedalās ar mērķi pilnveidot Rīgas attīstības programmu 2022.–2027. gadam kā galveno normatīvo ietvaru, kas atbalsta pagaidu izmantošanu galvaspilsētā.

Logo

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments oktobrī ir uzsācis pētījumu par Rīgas pilsētas ģimenes dārziņu attīstības un pārvaldības koncepciju. Pētījuma mērķis ir rast priekšlikumus efektīvākajam ģimenes dārziņu pārvaldības modelim un attīstības scenārijiem, kas veicinātu dārziņu ilgtspējīgu attīstību, tostarp izstrādāt redzējumu Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijas telpiskajai vīzijai.

Pētījums norisināsies līdz pavasarim, un tajā paredzēts iesaistīt arī rīdziniekus, īpaši aktīvos ģimenes dārziņu nomniekus. Pētījums norisināsies divos posmos – vispirms tiks veiktas intervijas ar iedzīvotājiem, kam sekos koprades darbnīcas.

Individuālas intervijas plānots uzsākt novembrī. Kopumā paredzēts veikt vismaz 20 padziļinātās intervijas ar pētāmo ģimenes dārziņu teritoriju aktīvajiem nomniekiem, biedrībām, u.c. interesentiem.

● Pēc intervijām tiks organizētas divas koprades darbnīcas. Pirmā no tām tiks veltīta ģimenes dārziņu pārvaldībai, to risinājumiem un diskusijai par Rīgas urbānās dārzkopības attīstību nākotnē. Savukārt otrās darbnīcas galvenā tēma būs Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijas attīstība, kuras laikā pētījuma veicēji prezentēs teritorijas analīzi un kopā ar iedzīvotājiem veidos Lucavsalas telpisko vīziju.

Primāri pētījumā tiks aicināti piedalīties tie aktīvie rīdzinieki un ģimenes dārziņu nomnieki, kuri jau līdz šim izrādījuši interesi par dārziņu attīstību un kuru kontaktinformācija ir Rīga valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā. Tāpat pētījumā var iesaistīties arī citi interesenti, līdz 15. novembrim aizpildot pieteikuma anketu.

📌 Anketa pieejama – ŠEIT

Pētījuma “Rīgas pilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldības koncepcijas izstrāde” ietvaros tiks:

  • analizēta esošā situācija kā arī labās prakses piemēri Rīgā un citviet Eiropā;
  • analizēta ģimenes dārziņu telpiskā atrašanās, sasaiste ar apkārtējām teritorijām;
  • intervēti ģimenes dārziņu nomnieki un biedrību pārstāvji, lai labāk izprastu dārzkopju vajadzības un to, kā uzlabot pārvaldības sistēmu;
  • izstrādāti priekšlikumi vides kvalitātes veicināšanai ģimenes dārziņos;
  • analizētas ģimenes dārziņu pārvaldības formas;
  • izstrādāts ģimenes dārziņu pārvaldības rīcības plāns;
  • novērtētas Lucavsalas vērtības un potenciāls, kā arī izstrādāta telpiskā vīzija Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijai.

Pētījumu “Rīgas pilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldības koncepcijas izstrāde” pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veic SIA „KPMG Baltics”.