Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka galvaspilsētā ieviestas vēl trīsdesmit mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestas uz ietvēm starp pilsētvides labiekārtošanas elementiem, kur tās netraucē ne gājējiem, ne velobraucējiem. Šajā sezonā jaunu zonu ieviešana ir noslēgusies, tomēr nākamā gada siltajā sezonā darbs atsāksies, uzmanību pievēršot gan pilsētas centram, gan apkaimēm.

Septembra pirmajā pusē tika ziņots, ka Rīgā ieviestas pirmās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas, lai turpmāk iedzīvotāji un rīku iznomātāji varētu novietot koplietošanas elektriskos skrejriteņus un elektriskos velosipēdus vienuviet. Pirmās zonas izveidotas, konsultējoties ar rīku iznomātājiem populārākajos braucienu sākuma un gala punktos, kā arī vietās, kur koplietošanas mobilitātes rīki visbiežāk rada neērtības gājējiem un citiem satiksmes dalībniekiem.

“Ar koplietošanas skrejriteņu novietnēm Rīgā mainām līdz šim ierastos paradumus – ejam uz sakārtotu vidi ikdienas gaitās, lai droši un bez apgrūtinājuma viens otram līdzāspastāv kā kājāmgājēji, tā mikromobilitātes rīku izmantotāji. Mainot braukšanas kultūru un uzvedību uz ielām, ietvēm, parkos, novietnes ir tikai viens no instrumentiem, kas nāk komplektā ar ātruma ierobežojumu vietās, kur mēdz būt vairāk cilvēku. Rīdziniekiem šī ir arī iespēja iesaistīties ar savu viedokli, piesakot vietas, kur apkaimēs vēlamas jaunās novietnes,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

📌 Pašvaldības datu publicēšanas portālā “Geo Rīga” pieejama karte, kurā apskatāmas šobrīd Rīgā ieviestās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Karte apskatāma – ŠEIT.

Tāpat oktobrī iedzīvotāji tika aicināti iesaistīties aptaujā, sniedzot ieteikumus par vietām, kur būtu nepieciešams ieviest mikromobilitātes rīku novietošanas zonas. Šobrīd pašvaldība saņemto informāciju apkopo un izvērtē, lai jaunās mikromobilitātes rīku novietošanas zonas ieviestu nākamā gada siltajā sezonā.

Lai sniegtu informāciju par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVCAZ) plānošanas procesa aktualitātēm, 30. novembrī plkst. 16 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments tiešsaistē MS Teams vidē organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Vebinārā tiks sniegta informācija par paveikto darbu RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādē – plānošanas procesa virzību, notikušajām sabiedrības līdzdalības aktivitātēm un saņemtajiem priekšlikumiem, kā arī iedzīvotāju līdzdalības iespējam 2024. gadā.

📌 Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – Rīga attīstās.

📌 Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, vebināra dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 30. novembra, plkst. 12.00, aizpildot reģistrēšanās formu – ŠEIT .

Jau ziņots, ka Rīgas dome šā gada 29. jūnijā pieņēma lēmumu uzsākt RVCAZ teritorijas plānojuma izstrādi ar mērķi veicināt pilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi.

RVCAZ teritorijas plānojums būs galvenais pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā tiks noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi. Tas nepieciešams, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti RVCAZ teritorijā. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, teritorijas plānojuma izstrādes procesā tiek risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, teritorijas plānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Teritorijas plānojums tiek apstiprināts ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem un ir saistošs jebkurai fiziskai un juridiskajai personai, tādēļ tā izstrādē ir svarīga sabiedrības līdzdalība.

🔎 Plašāka informācija par teritorijas plānojuma izstrādi pieejama Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā www.rdpad.lv – skatīt ŠEIT.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss. Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai. Metu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21.februāris.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks skaidro: “Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.”

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” ietvaros vienā no maršrutiem Rīga – Babīte – Piņķi” paredzēts izbūvēt jaunu veloceliņu, kas šķērsos Zunda kanālu, un tā izbūvei nepieciešams jauns gājēju un velobraucēju tilts pāri Zundam. Lai iegūtu teritorijai atbilstošu un estētisku tilta risinājumu pilsētvidē, projekta izstrādē paredzēts metu konkurss ideju iegūšanai. Tilts savienos Pārdaugavu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu un tā izbūve ir plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Konkursa teritorija ietver Zunda kanālu, Zunda labā krasta daļu (Ķīpsalas pusē infrastruktūras saslēguma punkti ar Paula Valdena ielu un Zunda krastmalu), kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, un Zunda kreisā krasta daļu (infrastruktūras saslēguma punkti ar Durbes ielas Rotācijas apli un Nameja krastmalu, tajā skaitā ziemeļu virzienā). Konkursa sauszemes teritorija ir aptuveni 2000 m2 platībā, ūdens teritorija aptuveni 1000 m2 platībā.

Izstrādājot metus pār gājēju un velosipēdistu tiltu, tajā svarīgi plānot un iekļaut arī savienojumus ar blakus esošajām teritorijām un to pārmaiņām nākotnē. Piemēram, nozīmīgas pārmaiņas nākotnē gaidāmas gan Rīgas Tehniskās universitātes kompleksā Ķīpsalā, gan Daugavgrīvas ielas 31 teritorijā, un svarīgi teritorijas plānojumu ņemt kopīgā tvērumā ar meta konkursā izvirzīto gājēju un velosipēdistu tiltu. Tāpat nozīmīgs kritērijs ir nākotnes ūdenstransporta iespējas, tādēļ metu izstrādē tilta izbūve jāparedz ar tādiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu ūdenstransporta satiksmi kanālā.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu. Viens no nosacījumiem ir, ka konkursa pretendentam jāuzrāda dalība pēdējo 5 gadu laikā vismaz viena būvprojekta vai attiecīgo daļu tilta un publiskās ārtelpas izstrādē. Tāpat metu konkursa nolikumā ir noteikti specifisku jomu speciālisti, kas jāiesaista metu izstrādē. Metu iesniegšanas termiņš — 2024. gada 21.februāris.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās:

● tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība);

● tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte;

● tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika;

● piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas valstpilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā uzsākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

Žūrijas komisiju vadīs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos p.i. Inese Sirmā un projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks. Žūrijas komisiju veido Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā ainavu arhitekte Inna Avdeviča, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāve – Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare, Mājokļu un vides departamenta pārstāvis – Vides pārvaldes Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” pārstāve sertificēta arhitekte Dace Kalvāne un biedrības “Latvijas ainavu arhitektu asociācijas” ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras projektēšanas katedras praktiskais docents, Mgr.arch. Egons Bērziņš, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ,,RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un maģistra programmas direktors Dainis Rudolfs Šmits un biedrības “Latvijas Būvinženieru savienības” pārstāvis Elmārs Daniševskis.

📌 Plašāka informācija par metu konkursu un tā nolikums pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Plānojot zaļās infrastruktūras attīstību Rīgā, 27. novembrī plkst. 14 “Koka Rīga” namā, Kŗāsotāju ielā 12, notiks Pilsētas attīstības departamenta organizēts seminārs, lai diskutētu ar iedzīvotājiem par risinājumiem zaļās infrastruktūras attīstībā un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.

Seminārs tiek organizēts Eiropas Savienības projekta “LIFE LATESTadapt” ietvaros, kura īstenošanas laikā tuvākajos divos gados Tērbatas ielas apkārtnē tiks uzstādītas un testētas zaļās sienas, zaļais jumts, lietusdārzs un citi zaļās infrastruktūras risinājumi.

Seminārā sniegs pārskatu par līdz šim Rīgā realizētajiem projektiem un ieviestajiem risinājumiem, kā arī ieskats, kā pašvaldība plāno “zaļināt” Tērbatas ielas apkārtni un Rīgu kopumā. Pašvaldības pārstāvji demonstrēs aptaujas rezultātus par zaļās vides teritorijām, kas iedzīvotāju vērtējumā ir īpaši nozīmīgas.

📌 Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdz 23. novembrim aizpildot reģistrēšanās anketu. Anketa pieejama – šeit.

Seminārs tiek organizēts īstenojot LIFE Klimata pasākumu apakšprogrammas projektu “Dabā balstītu risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, LIFE-2021-SAP-CLIMA-CCA uzsaukums), ar finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda un Igaunijas Vides ministrijas.


“LIFE LATESTadapt” projekta mērķis ir uzlabot klimatnoturību Latvijas un Igaunijas pilsētu teritorijās. Projektā izvirzīti četri zaļās infrastruktūras attīstības virzieni: dabā balstīti risinājumi, digitālās pārmaiņas, plānošanas kvalitāte un kopienu iesaiste.

Seminārā 14. un 15. novembrī eksperti, pilsētplānotāji, politikas veidotāji un ieinteresētās puses no Latvijas, Spānijas, Rumānijas, Itālijas, Francijas un Polijas dalīsies pieredzē par alternatīvām pieejām pagaidu izmantošanas regulēšanai reģionālajā un pilsētu līmenī programmas Interreg Europe projekta IMPETUS ietvaros.

Semināra laikā katrs IMPETUS partneris iepazīstinās ar dažiem izvēlētiem labās prakses piemēriem, kas saistīti ar pagaidu izmantošanu un apkopoti ieinteresēto pušu darba grupu sanāksmēs, kas notiek periodiski visā projekta laikā katrā iesaistītajā reģionā.

Projekta IMPETUS mērķis ir pilnveidot pieeju, kā pilsētas un reģioni izstrādā politiku, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētvides dzīvināšanu Eiropas pilsētās. Starp vairākiem pilsētvides atjaunošanas virzieniem IMPETUS projekts īpaši koncentrējas uz pagaidu izmantošanu pamestām vai nepietiekami izmantotām ēkām un teritorijām.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Termins “labā prakse” attiecas uz veiksmīgām un novatoriskām politikām un iekļauj metodes vai stratēģijas, kas pārbaudītas un piemērotas pilsētu un teritoriju plānošanā un pārvaldībā, īpaši koncentrējoties uz pilsētu reģenerācijas projektiem. Šādai praksei ir jābūt pierādījušai savu efektivitāti pilsētu dzīvināšanas problēmu risināšanā un tai ir jābūt pielāgojamai citiem reģioniem vai pilsētām.

Izvēlētās labās prakses nodrošinās pamatu starpreģionu pasākumam Lillē, Francijā, kas ir nākamais notikums IMPETUS partneru darba kārtībā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir viens no projekta partneriem un piedalās ar mērķi pilnveidot Rīgas attīstības programmu 2022.–2027. gadam kā galveno normatīvo ietvaru, kas atbalsta pagaidu izmantošanu galvaspilsētā.

Logo

Šogad Uzvaras parka nosaukumam Rīgā aprit 100 gadi. 1923. gadā Pētera parku pārdēvēja par Uzvaras parku – piemiņas vietu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku. 1936. gadā bija pieņemts pat īpašs likums par Uzvaras laukuma izbūvi Rīgā, un no šī brīža tas kļuva par šīs vietas oficiālo nosaukumu. Pagājušā gada novembrī, pēc padomju laika pieminekļa nojaukšanas, tika uzsākta Uzvaras parka projekta koncepcijas izstrāde, bet gadu vēlāk jau izbūvēta un labiekārtota Uzvaras parka pirmā kārta jeb ainaviskā daļa.

“Uzvaras parkam nosaukums tieši pirms simts gadiem piešķirts par godu uzvarai pār bermontiešiem. Mēs plānojam turpināt stiprināt parka vēsturisko nozīmi, jo Latvijas vēsture ir jāzina un no tās nav jākaunas ne Latvijā, ne Eiropā un citviet pasaulē. Šis ir viens no lielākajiem būtiskākajiem pašvaldības īstenotajiem projektiem šogad, turklāt darbi paveikti ļoti īsā laikā – mazāk nekā pusgada laikā. Parks būs atvērts ikvienam visu gadu – vasarā šeit varēs skrituļot, ziemā slēpot. Arī nākamgad turpināsim parka attīstību, veidojot aktīvās atpūtas zonu, par kurā iekļaujamajām aktivitātēm iedzīvotājiem jau pavisam drīz būs iespējams izteikt savu viedokli. Parka atklāšanu un tā simtgadi svinēsim pozitīvā atmosfērā, vienojoties latvju spēka dziesmā šā gada 11. novembrī. Es vēlos, lai šādu notikumu Rīgā būtu arvien vairāk. Kopējiem spēkiem esam nonākuši pie ļoti laba rezultāta un es ceru, ka tas iepriecinās arī pārējos,”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Projekta pirmās kārtas ietvaros ir izveidota un labiekārtota parka ainaviskā daļa deviņu hektāru platībā. Ierīkota 0,5 hektāru liela ūdenstilpe ar labiekārtotu krastu un izbūvētu tiltiņu. Ūdenstilpi nākotnē ir paredzēts savienot ar Mārupīti. Viena kilometra garumā izbūvēts slēpošanas/skrituļošanas celiņš, kas nekrustojas ar gājēju celiņiem, jo krustojuma vietās izveidots tilts un trīs tuneļi. Jau šoziem iedzīvotāji varēs izmēģināt jauno slēpošanas trasi.
Teritorijā ierīkota arī Ziemeļeiropā unikāla ainaviskā skeitborda trase, bet pavasarī uzstādīs ielu vingrošanas elementus. Teritorija labiekārtota, uzstādot jaunus soliņus, velo statīvus, atkritumu tvertnes, kā arī nomainot apgaismojumu. Projekta ietvaros izbūvēti batuti, šūpoles un smilšu kaste bērniem, bet pieaugušajiem un jauniešiem – galda tenisa galdi, dambretes un šaha galdi. Iestādīti 202 koki un gandrīz 4000 krūmi un citi augi, kā arī 20 000 sīpolpuķu. Bijušā pieminekļa vietā iestādītas sakuras. Teritorijas apzaļumošanas darbi pilnā apmērā noslēgsies pavasarī.

Svinot parka nosaukuma simtgadi, 11. novembrī pie Uzvaras parka no plkst. 17.00 notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”. Pasākuma apmeklētāji varēs sildīties pie ugunskuriem, būs pieejami karstie dzērieni un zupas virtuve. Par patriotisku noskaņu un možu garu parūpēsies “Radio Skonto” dīdžeji.

Vērienīgajā koncertā skatītājus priecēs mūsdienu tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”, hiphopa mākslinieks Fiņķis ar pavadošo grupu, kā arī ar īpaši šai dienai sagatavotu koncertprogrammu uzstāsies folkmetāla grupa “Skyforger”. Uzstāšanās laikā paredzēti dažādi vizuāli efekti īpašā skatuves iekārtojumā 1. Pasaules kara kauju noskaņā. Pasākumu vadīs aktieris Andris Bulis.

Šobrīd parkā vēl notiek pēdējie darbi, un iedzīvotāji aicināti saudzīgi izturēties pret apstādījumu zonām. Tāpat, apmeklējot 11. novembra pasākumus un apsverot izvietot sveces parka teritorijā, iedzīvotājiem nevajadzētu tās novietot uz koka konstrukcijām vai apstādījumos, jo tas rada ugunsdrošības riskus.
Uzvaras parka pirmās kārtas izmaksas ir 8,5 miljoni eiro. Projekts paredz arī otro projekta kārtu jeb aktīvās atpūtas zonas izveidi aptuveni 5 hektāru platībā, kas atradīsies Hermaņa ielas pusē. Kopējā Uzvaras parka labiekārtojamā teritorija ir 14 hektāri.

Zolitūdes traģēdijai veltītās piemiņas vietas izbūvi Rīgas pašvaldība plāno uzsākt 2024. gada būvniecības sezonā, taču, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju, šonedēļ ir sākta pazemes stāvvietas demontāža.

Pašvaldība demontēs tikai to pazemes autostāvvietas daļu, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei un kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un juridisko personu SIA “Prana Property” pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Darbu laikā veiks pastāvīgu gan pazemes autostāvvietas, gan blakus esošo ēku monitoringu. Šīs nedēļas nogalē plānots sākt dzelzsbetona konstrukcijas demontāžu un būvdarbu zonā ir izvietots žogs, uz kura piestiprinātas Zolitūdes Atceres dārza vizualizācijas.

Šobrīd tuvojas noslēgumam Zolitūdes Atceres dārza būvprojekta izstrāde. Nākamā gada sākumā plānots izsludināt iepirkumu piemiņas vietas izbūvei, lai nākamās būvniecības sezonas laikā varētu sākt izbūves darbus. Atceres dārza atklāšana plānota 2025.gadā.

Metu konkursa risinājums Zolitūdes Atceres dārza izveidei

Jau ziņots, ka 2022. gadā Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursā par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums Zolitūdes Atceres dārza izveidei, kura galvenā ideja nosaka, ka šī vieta kalpos kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus sniedzot būtiskāko informāciju par notikušo. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Demontāžas projekta pasūtītājs ir igauņu kompānija SIA “Prana Property.” Līgumu par būves demontāžu Rīgas domes Īpašumu departaments noslēdzis ar SIA “Apsa būve”. Plānots, ka objekta demontāžas būvdarbu izmaksās nepilnus 160 000 eiro.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šoruden jau pabeidzis bērnu laukuma atjaunošanu Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna un celiņu seguma atjaunošanu Operas skvērā, kā arī aktīvi turpina Ēbelmuižas parka un Sarkandaugavas parka labiekārtošanu.

Lai pārliecinātos par paveikto darbu kvalitāti, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs piektdien, 3. novembrī apmeklēja pabeigtos objektus galvaspilsētas centrā un arī iepazinās ar būvdarbu gaitu Ēbelmuižas parkā.

“Rīgas pašvaldība arī rudenī turpina pilsētas labiekārtošanu un jau tagad pilsētvides uzlabojumus var sajust Centra apkaimes iedzīvotāji – īpaši ģimenes ar bērniem, kas laipni aicinātas apmeklēt jauno rotaļu laukumu pie Bastejkalna. Patlaban arī intensīvi turpinās parku labiekārtošana abos Daugavas krastos un labvēlīgu laikapstākļu gadījumā Ziepniekkalna apkaimes iedzīvotājus jau gada beigās priecēs Ēbelmuižas parks, bet Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji tiks pie vēl viena sakārtota parka,”

uzsvēra V. Zeps.

“Ēbelmuižas parks Ziepniekkalnā drīz iegūs jaunu elpu – šis viens no Rīgas vecākajiem muižu parkiem beidzot kļūst sakopts, iedzīvotājiem ērtāks, pieejamāks un draudzīgāks. Parks kļūs par vēl iecienītāku brīvā laika pavadīšanas vietu apkaimes iedzīvotājiem,”

norādīja E. Pelšs.

● Kanālmalas apstādījumu bērnu rotaļu laukumā, kas atrodas pie Bastejkalna tiltiņa, uzklāts jauns gumijas mulčas segums, uzstādīti jauni rotaļu elementi, sadalot laukumu zonās dažādu vecuma grupu bērniem. Atjaunoti esošie un uzstādīti jauni soliņi. Pie laukuma ieejas uzstādīta atkritumu šķirošanas urna ar piktogrammām, tādējādi mudinot bērnus šķirot atkritumus.

● Operas skvērā atjaunots grants segums 1350 m2 platībā, izmantojot filtrējošu minerālmateriālu maisījumu. Vienlaicīgi skvēra apsaimniekotājs SIA “Rīgas meži” atjaunoja 22 skvērā esošos soliņus un atkritumu urnas.

● Līdz gada beigām paredzēts labiekārtot Ziepniekkalna apkaimes sirdi – vēsturisko Ēbelmuižas parku. Darbu gaitā izveidos bruģa un grants celiņus, dažādus labiekārtojuma elementus un izbūvēs jaunu apgaismojumu.

Kopā plānots uzbūvēt 2640 m2 bruģa seguma celiņus un 4270 m2 grants seguma celiņus. Paredzēts uzstādīt 40 soliņus, kā arī atkritumu urnas un velostatīvus. Savukārt pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” parkā veic apgaismojuma izbūves darbus. 9,3 hektārus plašais Ēbelmuižas parks izbūvēts ap seno Ēbela muižu Ziepniekkalna centrā starp Graudu, Zaļenieku, Ēbelmuižas un Valdeķu ielu.

● Arī Sarkandaugavas apkaime šogad kļūs patīkamāka un iedzīvotājiem draudzīgāka, jo patlaban tiek atjaunots viens no trim apkaimes parkiem – Sarkandaugavas parku, labiekārtojot un apgaismojot teritoriju. Mājokļu un vides departamenta organizēto darbu gaitā atjaunos daļu parka celiņu, paplašinās bērnu rotaļu laukumu, uzstādot smilšukasti un rotaļu kompleksu mazākajiem bērniem, kā arī ierīkos jaunus krūmu stādījumus, novietos papildus divus parka soliņus un pārcels atkritumu konteineru novietni, kas pašlaik atrodas pie bērnu laukuma. Vienlaikus pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” parkā izbūvēs apgaismojumu.

Sarkandaugavas parks atrodas paugurainā reljefā starp Ceļinieku un Sarkandaugavas ielu un Sarkandaugavas Kalna kapsētu. Tas ierīkots 20.gadsimta 60. gados daļēji vecu kapu teritorijā, kas slēgti pirms vairākiem gadu desmitiem un laika gaitā bija pilnīgi nolīdzinājušies. Parka platība ir 1,7 ha.

Noslēgusies Brasas tilta pārbūve un no ceturtdienas, 9. novembra, plkst. 7.00 to atvērs visiem ceļu satiksmes dalībniekiem. Turpmāk Brasas tiltu varēs izmantot gan gājēji, gan velobraucēji, gan sabiedriskais transports un automašīnas. Būvprojekta realizāciju sāka pērnā gada maijā.

Brasas tilta būvniecībai ir gara priekšvēsture, tomēr jauna būvprojekta izstrāde, vecā tilta demontāža un jauna tilta izbūve ir aizņēmusi nepilnus trīs gadus. Brasas tilts ekspluatācijai tika nodots 1959. gadā un līdz pat 2019. gadam netika veikti būtiski darbi, lai uzlabotu tilta tehnisko stāvokli. Sākot Brasas tilta remontdarbus 2019. gada pavasarī tika konstatēts, ka tilts ir ļoti sliktā stāvoklī un to nepieciešams pilnībā nojaukt, izstrādājot jaunu būvprojektu, un izbūvējot no jauna.

“Brasas tilts būtībā ir uzbūvēts pilnīgi no jauna un tā pilnīgas pārbūves process savā ziņā simbolizē pamatprincipu, pēc kura vados, sakārtojot un uzlabojot lietas Rīgā – darām pamatīgi un kārtīgi, lai kalpo ilgi. Brasas tilta atjaunošanai nebija cita ceļa kā vien kapitāla pārbūve, kas objektīvi prasīja laiku, taču tagad darbi ir paveikti godam un šī ir nozīmīga investīcija ilgtermiņā. Īpašs gandarījums, ka Brasas tilts pievienojas tiem satiksmes infrastruktūras objektiem, kas Rīgā tiek izbūvēti, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu – tas ir nozīmīgs atspaids pilsētai un ieguldījums, kas ļauj Rīgai attīstīties un satiksmei kļūt rīdziniekiem ērtākai.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Vecā Brasas tilta demontāžu sāka 2021. gada vasarā, savukārt 2022. gada maijā sākās jaunā tilta būvniecība. Šī gada jūnijā viena no Brasas tilta pusēm tika pabeigta un pār to varēja atjaunot 11. tramvaja maršruta satiksmi, kas bija pārtraukta uz nepilnu gadu.

Šogad vēl paredzēts demontēt pie Brasas pārvada izbūvēto pagaidu dzelzceļa pārbrauktuvi, kas savieno Kluso ielu ar Gaujas ielu. Pārbrauktuve tika izbūvēta uz būvdarbu laiku, lai nodrošinātu satiksmes plūsmu būvdarbu laikā. Aicinām autovadītājus ņemt vērā, ka pārbrauktuve satiksmei tiks slēgta tuvāko nedēļu laikā un šo darbu ietvaros satiksmi slēgs Laktas ielā zem Brasas tilta, tādēļ vietas šķērsošanai izmantot Brasas tiltu.

Jaunizbūvēto Brasas tiltu veido divi, blakus esoši un savstarpēji nesaistīti pārvadi. Viens no pārvadiem atrodas Duntes ielas pusē, bet otrs Brīvības ielas pusē. Katra izbūvētā pārvada platums ir 22,9 metri. Abi pārvadi tiek balstīti uz diviem gala balstiem, kas balstīti uz astoņiem 15 metru gariem urbpāļiem un sešpadsmit starpbalstiem, kuri savukārt balstīti uz trīsdesmit diviem 18 metru gariem urbpāļiem. Būvobjekta kopējais garums ir 400 metri, no tiem paša tilta garums ir 121 metrs. Brasas tiltam ir piecu laidumu nepārtrauktas sijas sistēmas konstrukcija. Brasas tilta būvniecību veica piegādātāju apvienība “CP – Rīgas tilti”.

Brasas tilta būvniecība īstenota Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Satiksmes pārvada pār dzelzceļu pie Brasas stacijas” ietvaros. Projekta summa ir 16 miljoni eiro, no tiem 11,85 miljonus eiro no būvniecības izmaksām plānots segt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējuma, 418 tūkstošus – no valsts budžeta dotācijas, bet pārējo – no pašvaldības līdzekļiem.

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja 2. novembrī nolēma piešķirt 36 300 eiro Mājokļu un vides departamentam jauna kolumbārija projekta izstrādei.

“Vērtējot Eiropas lielo pilsētu pieredzi, redzams, ka kapsētas var attīstīties vai nu paplašinot teritorijas, kas ir dārgi un laikietilpīgi, vai arī racionāli izmantojot esošo telpu, veicinot urnu apbedījumus un veidojot kolumbārijus. Esošais kolumbārijs jau ir aizpildīts un tagad aktīvi strādājam pie jauna, vēl plašāka kolumbārija veidošanas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Iecere paredz I Meža kapu 10.sektorā izveidot kolumbāriju ar ne mazāk kā 500 nišām apbedījuma urnu novietošanai, kas ietver mūsdienu kvalitātes prasībām atbilstošus risinājumus apstādījumu, labiekārtojuma un infrastruktūras izbūvei.

Mājokļu un vides departaments jau ir veicis iepirkumu jaunā kolumbārija projektēšanai. Plānots, ka tagad pēc nepieciešamā finansējuma piešķiršanas projekts būs jāizstrādā deviņu mēnešu laikā, bet pēc tam varēs izsludināt iepirkumu būvniecībai.


Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. To veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 15 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

📌 Kopumā Rīgas teritorijā ir 26 kapsētas, no kurām 22 ir pašvaldības, bet pārējās ir baznīcu pārziņā. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

📌 Rīgā ir piecas slēgtās kapsētas:

  • Torņakalna kapsēta;
  • Torņkalna pareizticīgo kapsēta;
  • Mārtiņa kapsēta;
  • Sarkandaugavas Kalna kapsēta;
  • Kapsila kapsēta.

Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

📌 Papildus informācija par kapsētām – ŠEIT