Arhīvs birkai: Atbalsts Ukrainai

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO īsteno projektu “Veselības tilti”. Projekts paredzēts bēgļiem no Ukrainas, kam rūp savas veselības uzturēšana ilgstošā laikā. Tas sniegs gan informāciju, gan stiprinās veselību, gan veicinās iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, gan sekmēs savstarpēju atbalstu un draudzību, gan šis būs laiks siltām sarunām pie kafijas tases.

Pirmā tikšanās 16. decembrī no plkst. 11:00 līdz 14:00.

Vieta – Elizabetes iela 57, 4. stāvs, pie ārdurvīm nospiest pogu 4, ielaidīsim. Uz 4. stāvu var doties ar liftu (lifta izsaukšanas pogas gaismiņa nestrādā, kas mulsina, bet lifts strādā) vai izmantot kāpnes. Un tur priecīgi jūs sagaidīsim!

Darba valoda – krievu valoda.

Plakāts

PASĀKUMA PLĀNS

📌 Pirmā daļa no plkst. 11:00 līdz 12:00

  • Lekcija “Zini savas tiesības – veselības aprūpes sistēma Latvijā”
  • Lektore Iveta Neimane, veselības aprūpes speciāliste, LCĪVSO SUSTENTO politikas koordinatore.

Kafijas pauze

📌 Otrā daļa no plkst. 12:30 līdz 14:00

  • Praktiska nodarbība “Kā uzturēt savu veselību?”
  • Vada Aija Kļaviņa, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas vadošā pētniece, profesore, Eiropas Pielāgoto fizisko aktivitāšu federācijas prezidente.

Kafijas pauze

📌 Trešā daļa

  • – individuālas konsultācijas.

Lekciju projektā paredzētas piecas tikšanās. Par turpmākajām tikšanās reizēm vienosimies, tiekoties 16. decembrī.

Lūdzu pieteikt savu dalību, zvanot uz tālruni 29469662 vai rakstot uz e-pastu: sustento@sustento.lv.

Uz tikšanos!

Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Logo

14. novembra pēcpusdienā NVO namā viesojās Ukrainas pilsētas Ņižinas pašvaldības pārstāves, kuras Rīgā ieradušās uz prakses apmācībām projektā “Sadraudzības tilts Rīga–Ņižina”.

Ukrainas pārstāves apmeklēja NVO namu, lai iepazītu tā darbības modeli un pašvaldības sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām. Viesi iepazinās ar NVO nama piedāvātajiem pakalpojumiem, izglītojošo un konsultāciju darbu, uzzināja, kādus pasākumus rīko NVO nams, kādus rīko NVO un kādi pasākumi tiek rīkoti kopā.

Viesi atzinīgi novērtēja Rīgas pašvaldības sniegto atbalstu NVO, īpaši – iespēju nama telpas draudzīgi izmantot vairākām organizācijām un apbrīnoja, ka zem viena jumta strādā tik daudz un dažādas organizācijas.

Ar apkaimju koordinatora darbu Rīgā iepazīstināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Teikas punkta koordinatore Daiga Mežale, akcentējot koordinatora kā starpnieka lomu starp pašvaldību un iedzīvotājiem un iezīmējot rīdzinieku jautājumus, ar kuriem ikdienā visbiežāk saskarās un kā tos risina.

Teikas punkta koordinatore Daiga Mežale

Paldies Ņižinas pārstāvēm par interesi un vēlmi nākotnē veidot kopīgus sadarbības projektus!

Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) projekts “Mamanet treniņi Ukrainas sieviešu integrācijai” ir viens no 14 projektiem, kas izvēlēts atbalstīšanai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (RAIC) projektu konkursā “Atbalsta nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijai”. Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.

Balstoties uz ārzemju kolēģu pieredzes, Latvijas Tautas sporta asociācija piedāvā fiziskās aktivitātes kā vienu no rīkiem, lai veicinātu sieviešu no Ukrainas integrāciju Latvijas sabiedrībā. Paredzēts, ka treniņos sievietes no Ukrainas piedalīsies kopā ar sievietēm no Latvijas, kas veicinās savstarpējo komunikāciju, palīdzēs veidot jaunas draudzības, iemācīties spēlēt vienā komandā, ņemot vērā ikviena dalībnieka individuālas īpašības.

Mamanet ir volejbolam līdzīga spēle, tā notiek volejbola laukumā ar 6 spēlētājām katrā laukuma pusē. Dalībniecēm bumba jānoķer rokās, pirms tā tiks nodota nākamajai spēlētājai, nevis kā volejbolā, kur tā ir jāatsit. Latvijā to jau spēlē vairāk nekā 20 pašvaldībās un vismaz 700 sievietes. Jau kopš 2016. gada Latvijas Tautas sporta asociācija veiksmīga attīsta Mamanet spēli Latvijā: CSIT Pasaules Strādājošo un amatieru sporta spēļu ietvaros notika pirmais Starptautiskais Mamanet čempionāts, kurā piedalījās arī komanda no Latvijas un izcīnīja 6. vietu. Bet tieši pēc Covid-19 pandēmijas Mamanet Latvijā piedzīvoja uzplaukumu: tiek organizēti turnīri, draudzības spēles, reizi gadā norisinās Latvijas čempionāts. Latvijas spēlētāju meistarība atzīta arī starptautiskajā līmenī: šogad Mamanet komanda “Zasa” no Jēkabpils novada uzvarēja starptautiskajā Mamanet čempionātā, kas norisinājās Itālijā no 5. līdz 10. septembrim.

Spēles mērķauditorija ir sievietes vecumā 30+ un jebkura vecuma mammas. Mamanet spēle tieši domāta sievietēm, kuras pēc bērna piedzimšanas retāk sporto vai pat nemaz nesporto. Latvijas Tautas sporta asociācijas rīcībā esošas Mamanet spēlētāju atsauksmes liecina, ka šī fiziskā aktivitāte palīdz sievietēm pārvarēt grūtas dzīves situācijas, sniedz pašpārliecību, palīdz atslēgties no ikdienas problēmām. Tieši tāpēc radās ideja piedāvāt šo aktivitāti sievietēm no Ukrainas (sievietes 30+ un mammas), kuras pašlaik dzīvo Rīgā.

📌 Treniņi sāksies 27. oktobrī un norisināsies līdz 2024. gada marta beigām Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas sporta zālē piektdienās no plkst. 19:00 līdz plkst. 20:30 un sestdienās no plkst. 10:00 līdz plkst. 11:30 (precīzāks grafiks katru mēnesi tiks publicēts www.sportsvisiem.lv).

Afiša

● Sievietes no Ukrainas, kurām ir interese piedalīties treniņos, aicinām sazināties ar LTSA, rakstot uz e-pastu: ltsa@riga.lv, vai zvanot uz numuru +371 26895037, jo dalībnieku skaits treniņā ir ierobežots.

Ukrainas un Latvijas bērni un jaunieši, kas ir deklarēti Rīgā vai apmeklē kādu no galvaspilsētas izglītības iestādēm, aicināti izvēlēties kādu no atvērtajām nometnēm vasaras brīvlaikā, kuras ar valsts budžeta finansējumu rīko nevalstiskās organizācijas un komersanti.

Nometņu mērķis ir nodrošināt atbalstu Ukrainas bērnu un jauniešu socializācijai un psihoemocionālajai labbūtībai, kā arī latviešu valodas praktizēšanai un prasmju pilnveidei, komunicējot un sadarbojoties ar Latvijas bērniem un jauniešiem daudzveidīgās radošajās norisēs, kā arī izglītojoties kultūrizglītībā, vides izglītībā, tehniskajā jaunradē, sportā, veselīga dzīvesveida un drošības jautājumos.

Nometnēs vienādā skaitā tiks iesaistīti Ukrainas bērni un jaunieši un Latvijas valstspiederīgie, kas mācās 1. – 12. klasē un nav vecāki par 18 gadiem.

Aktuālo nometņu saraksts, rīkotāju kontaktinformācija, norises vietas, plānotā programma, kā arī norādes par pieteikšanās kārtību – šeit.

Finansējums nometņu organizēšanai nodrošināts, Rīgas domei sadarbojoties ar Valsts izglītības satura centru atbalsta programmas “Atbalsts Ukrainas un Latvijas bērnu un jauniešu nometnēm” ietvaros.

Minētā finansējuma ietvaros bezmaksas nometnes plānots nodrošināt arī izglītojamo rudens brīvlaikā, par ko informācija tiks publicēta septembrī.

Pieteikties nometnēm varēs sākot no 9. augusta.

Šī gada 22. maijā, plkst. 18:00, Rīgas Anglikāņu baznīcas telpās norisināsies diskusijas starp žurnālistiem, kultūras darbiniekiem, sociāliem darbiniekiem – bēgļiem no Ukrainas un Krievijas, kuri šobrīd dzīvo Latvijā, kā arī vietējiem ekspertiem šajā jomā.

Latvijas sabiedrībā nepieciešams sākt publisku diskusiju par Ukrainas kara bēgļu un Krievijas režīma politisko pretinieku iekļaušanos Latvijas demokrātiskajā sabiedrībā un izaicinājumiem, kas ar to saistīti. Ņemot vērā traumatisko kara pieredzi, Ukrainas līdzcilvēki Latvijā dzīvo līdzās Krievijas režīma opozicionāriem, kas nosoda un pretojas Putina kara retorikai. Lai sekmētu dialogu starp šīm kopienām, ir nepieciešams noformulēt dialoga principus – kā publiskajā telpā var notikt diskusija par kara atmiņām:

  1. Kā atcerēties karu, lai novērstu savstarpējo traumu negatīvo ietekmi;
  2. Kā sekmēt bēgļu dalību pilsoniskā sabiedrībā? Kādi trūkumi ir novērojami šajā jomā?
  3. Kā veicināt atmiņu “izlīgumu” nākotnē.

22. maijā plkst. 18:00, sarunās klātesoši būs:

  • Valentīna Podšivalkina – Psiholoģe, Odesas Nacionālās I. Mečņikova universitātes Psiholoģijas un Sociālā darba fakultātes Sociālās un lietišķās psiholoģijas nodaļas vadītāja, šobrīd dzīvo Latvijā (viesprofesore Liepājas Universitātē);
  • Jevgēņija Šermeņeva – Producente, kuratore. Bijusi Krievijas Kultūras ministrijas darbiniece, strādājusi Staņislavska, Tabakova un citos teātros, bijusi nekomerciālas partnerības «Festival New European Theatre» izpilddirektore un Starptautiskā teātra festivāla NET izpilddirektore. Šobrīd dzīvo Latvijā, producē izrādes Ģertrūdes ielas teātrī.
  • Pāvels Ņizins – sociālais darbinieks (anglikāņu draudzes zupas virtuves koordinators, ukraiņu bēgļu projekta dalībnieks, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes doktorants.

Diskusiju moderēs: Jēkabs Apfelbergs (Latvijas Universitātes Vēstures un Filozofijas fakultāte).

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Biedrība “Sadarbības platforma” 2022. gada martā uzsāka projektu “Stipri atbalstam”, kura mērķis bija stiprināt Latvijas iedzīvotājus pilsoniski aktīvai rīcībai saistībā ar Ukrainā notiekošo karadarbību un tās izraisītajām sekām Ukrainā un Latvijā.

Galvenās projekta aktivitātes bija veltītas brīvprātīgo iesaistei, apmācībām un psihoemocionālajai palīdzībai atbalsta sniedzējiem – biedrības biedriem un brīvprātīgajiem. Paredzēti bija arī pasākumi, kuros piedalās brīvprātīgie, sniedzot atbalstu Ukrainas situācijā cietušajiem un iesaistoties pilsoniski nozīmīgas aktivitātēs, kā arī veicinot dezinformācijas novēršanu un mazināšanu.

“Vērojot pēdējo mēnešu situāciju Ukrainā, nespējam palikt vienaldzīgi malā stāvot un domājām, kā, esot Latvijā, varam palīdzēt. Vēlamies sniegt savu artavu un ar dažādu atbalsta pasākumu palīdzību mudināt gan biedrības biedrus, gan plašāku sabiedrību darboties kā brīvprātīgajiem un sniegt šobrīd tik ļoti nepieciešamo palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Mēs apmācīsim brīvprātīgos, lai tie varētu kvalitatīvi darboties un sniegt atbalstu Ukrainas situācijā cietušajiem, aicināsim būt pilsoniski aktīviem un iesaistīties dažādās aktivitātēs, kā arī pievērsīsim uzmanību cīņai pret dezinformāciju – meklēsim atbildes, kā izprast atšķirību starp uzticamām ziņām un maldinošu informāciju.”

Tā projektam sākoties stāstīja projekta vadītāja Lauma Celma

Projektu noslēdzot, biedrība secina, ka mērķis ir sasniegts pilnībā – brīvprātīgie iesaistījās un aktīvi darbojās visu projekta laiku, pat vairāk cilvēki kā bija plānots.

Būtiski uzsvērt, ka sākotnēji bija grūti projekta mērķa grupas pārstāvjiem izskaidrot, ka šoreiz nodarbības ir paredzētas nevis citiem, bet viņiem pašiem, ka tas ir atbalsts pašiem darītājiem. Jo nekad iepriekš šāda situācija nebija bijusi. Visi nodarbību apmeklētāji izteica milzīgu pateicību vadītājiem, biedrībai un AIF par šo doto iespēju. Un atzina, ka šāds atbalsts patiesībā ir ārkārtīgi būtisks un vajadzīgs. Jo tas dod lielāku spēku pašiem darboties. Un ir arī kā skola tam, kā labāk palīdzēt citiem. Līdz ar to izdevās ne tikai atbalstīt brīvprātīgos, bet arī iedot viņiem instrumentus darbā ar cilvēkiem no kara zonas.

“Ilgtermiņā būs ieguvums visiem, kuri piedalījās projektā apmācībās. Kā paši atzina, viņi guva ne tikai paši sev atspēriena punktu turpināt darboties, atrast spēkus sevī, prast sev bezspēcības un depresijas brīdī palīdzēt. Bet bija arī laba skola, kā viņi var izmantot kādus no paņēmieniem palīdzot citiem, labāk saprotot kā runāt ar cilvēkiem traģiskās dzīves situācijās. Tas ir liels ieguvums ilgtermiņā.”

Tā projektam noslēdzoties – Lauma Celma

Projekta īstenošanas laikā brīvprātīgajā darbā iesaistījās un aktīvi darbojās 13 cilvēki, kuri nekad agrāk nebija bijuši brīvprātīgie. Taču īslaicīgi, kā brīvprātīgie iesaistījās daudz lielāks cilvēku skaits un vairāki iesaistījās kā konsultanti atbraukušajiem, palīdzēja uzrunāt video materiālu filmēšanai. Video veidošanas process daudziem lika ļoti tieši un nepārprotami saprast notiekošā nozīmīgumu. Tā mudinot aktīvāk interesēties par notiekošo, iziet no sava informacijas neesamības burbuļa.

Projekta laikā tika arī uzņemti video – Ukrainas iedzīvotāju stāsti. Uzņemtie video ir neatsverama vērtība gan kā šobrīd notiekošā atspoguļojums, gan nākotnē kā patiesu vēstures faktu saglabāšana.

Nozīmīgs projekta rezultāts ir arī visas nepieciešamās informācijas apkopošana vienuviet – ukraiņiem, kuri ierodas Latvijā – tika izveidota publiska grupa platformā Facebook, kurā tiek apkopota un regulāri papildināta informācija ukraiņu valodā par palīdzības saņemšanas iespējām Latvijas pašvaldībās, kā arī – atbildīgo iestāžu kontaktinformācija un lielāko Latvijas pilsētu ģeogrāfiskās koordinātas.

Nepalikt malā, bet reaģēt, saskaņā ar savu izpratni, iespējām un vērtībām – tāds bija šī projekta vadmotīvs.

Biedrības “Sadarbības platforma” projekts “Stipri atbalstam” tika finansēts EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” ietvaros.

25. martā plkst. 9.30 Krišjāņa Barona muzejs aicina uz pasākuma cikla “Dārtas skolas” nodarbību, kurā šoreiz mākslinieces Sandras Greivules vadībā notiks apdrukas darbnīca, fizioterapeite Dana Fedulova parādīs noderīgus vingrojumus, kā arī varēs uzzināt par Krišjāņa Barona sievu Dārtu, latviešu ukraiņu valodā lasot Ingunas Baueres grāmatu, kas veltīta Dārtai.

Pasākuma cikla nosaukums “Dārtas skola” dots par godu Krišjāņa Barona sievai Dārtai, kura, dzīvojot svešumā, izaudzināja savu dēlu Kārli par krietnu latvieti. “Šodien ukraiņu sievietēm lemta tāda pati misija – izaudzināt savas dzimtenes patriotus, esot šeit, Latvijā. Tādēļ lasīsim un tulkosim Ingunas Baueres grāmatu par Dārtu, tā attīstot lasītprasmi, tulkošanas prasmes. Projekta noslēgumā paredzēta tikšanās ar grāmatas “Mazā, klusā sirds” autori,” stāsta Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Nodarbības laikā dalībnieki varēs apgūt praktiskās prasmes, kā arī gūs iespēju attīstīt komunikācijas prasmes latviešu valodā. Tāpat nodarbībā ir atvēlēts laiks kustību aktivitātēm, kas radīs labvēlīgu psiholoģisko noskaņu.

Projekts “Dārtas skola” ietver 6 nodarbību ciklu (1. nodarbība – 25.03., 6. nodarbība – 11.11.) un paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas veicināšanai Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē. Tādēļ projektā aicinātas piedalīties gan Rīgas pamatiedzīvotāju ģimenes, kas palīdzēs veidot ģimeniskākas, personiskākas saites, gan ukraiņu ģimenes.

Īpašas nodarbības ir paredzētas arī bērniem, kas attīstītu viņu komunikācijas, sadarbības prasmes un veicinātu radošumu. Projekta darbības pamatvieta ir Krišjāņa Barona muzejs Rīgā, bet nodarbību plānā paredzētas arī aktivitātes ārpus telpām – izzinošas pastaigas (ar tematiskiem un valodiskiem uzdevumiem) pa Vērmanes dārzu un bulvāru loku, kā arī izbraukums uz Vecmīlgrāvi. Projektā iesaistītie ir gan muzeja darbinieki, t.sk. muzejpedagogs, gan arī brīvprātīgie, t.sk. ukraiņu diasporas pārstāvji.

Pasākums tapis ar Rīgas Domes atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv